Daugavpils. Palēta kafejnīca, arī mans dators kā tīšām spītēdams, klemmējās. Skan populārā krievu mūzika. Un cilvēki arī tādi. Krieviski. Grūti iejusties. Esam tepat Latvijā un reizē neesam. Cilvēki visu uztver savādāk, un varbūt arī es pati neesmu noskaņojusies atvērties šim savādākajam temperamentam savas valsts robežās. Mana ceļojumu grāmata stāv visai noputējusi plauktā, t.i. esmu pabijusi tikai pāris valstīs ārpus Latvijas robežām, bet vēlme to mainīt visai krasi traucē dzīvot.
Esmu atklājusi visai interesantu lietu – tas, ko Tu piedzīvo ir svarīgs tikai tik ilgi, kamēr glabājās atmiņā. Bet lielākoties viss pazūd tajā skrējienā, ko sauc par dzīvi. Tāpēc pierakstīšana ir tik svarīga. Un svarīgāka tā ir pašam rakstītājam nekā tam, kas to lasa, jo pierakstītais simboliski saglabājās un paliek, kamēr visas pārējās nejaušās domas, smieklīgie mirkļi, skumjas, bēdas un cilvēcīgais parastā kārtā pazūd no atmiņas. Paliek nesvarīgs.
Anda's Pasaule 